Company Logo

Paziņojums

Jēkabpils 2. vidusskolas

skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības

kārtība

                                                                                   

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbību skola īsteno atbilstoši vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēnu interešu izglītības prasībām. Skolēnu zinātnisko darbību raksturo patstāvīga zinātniska rakstura pētījuma izpilde dažādās zinātņu jomās, atbilstoši izglītojamā interesēm. Šo darbību vada konkrētās zinātnes nozares speciālisti. Pētījumus veic, par bāzi izmantojot skolas, citas izglītības iestādes, pašvaldības iestādes un uzņēmumus atbilstoši pētījuma specifikai.

 

I Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi

  1. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķis:

Sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību, radot ievirzi patstāvīgām studijām augstākajās mācību iestādēs, darbībai zinātnē un veicinot skolēnu profesijas izvēli.

  1. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības galvenie uzdevumi ir:

2.1.   izkopt patstāvīgā darba iemaņas, iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm;

2.2.   pilnveidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un citiem informācijas avotiem;

2.3.   apgūt prasmi apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus;

2.4.   apgūt prasmi noformēt zinātniski pētnieciskā darba rezultātus;

2.5.   iegūt praksi izvērtēt savu paveikto darbu, izklāstīt un pamatot savu viedokli, uzstājoties zinātniskajās konferencēs;

2.6.   veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajai sadarbībai izglītības iestādes, reģiona, valsts un starptautiskajā mērogā.

 

II Kārtība, kādā veidā skolēni tiek iepazīstināti ar zinātniski pētnieciskās darbības noteikumiem

  1. Skolēnus ar zinātniski pētnieciskās darbības noteikumiem iepazīstina:

3.1.   persona, kas koordinē ZPD izstrādi skolā;

3.2.   klašu audzinātāji;

3.3.   direktora vietniks izglītības jomā;

 

III Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija

dažādās zinātņu nozarēs

  1. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbību organizē metodiskajās grupās, atbilstoši zinātņu nozarēm un vispārējās vidējās izglītības programmās ietvertajiem mācību priekšmetiem.
  2. Organizējot izglītojamo zinātniski pētniecisko darbību skolā, metodisko grupu sadalījumu katru gadu nosaka konkrēto zinātniski pētniecisko darbu vadītāji, viņu specializācija un iespējas.
  3. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadītājiem jāievēro, ka valsts līmenī skolēnu zinātniskajā konferencē darbojas šādas sekcijas:

6.1.   humanitāro zinātņu sekcija: latviešu valodniecība, latviešu literatūras zinātne un vēsture, cittautu valodniecība un ārzemju literatūras zinātne un vēsture, mākslas zinātne, kulturoloģija, psiholoģija, pedagoģija

6.2.   sociālo zinātņu sekcijas: socioloģija, ekonomika, politoloģija, vēsture, kultūrvēsturiskais mantojums, filozofija, tieslietas

6.3.   dabaszinātņu sekcijas: matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, zemes zinātne, ekonomiskā ģeogrāfija, informātika, astronomija, veselības zinātne.

 

IV Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija skolā

  1. Izglītojamie divu mācību gadu laikā – 10. un 11.klasē izstrādā vienu zinātniski pētniecisko darbu jeb individuālo projektu. Atsevišķos gadījumos, vienojoties ar direktora vietnieku izglītības jomā, vienu zinātniski pētniecisko darbu var izstrādāt divi izglītojamie.
  2. Darba veidi var būt:

-          Zinātniski pētnieciskais (analītisks pētījums)

-          Zinātniski praktiskais (projekts ar aprakstu)

-          Pētnieciski praktiskais (kādas nelielas problēmas apskats)

  1. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbību organizē mācību priekšmetu skolotāji un koordinē direktora vietnieks izglītības jomā.
  2. Darba tēmu, saskaņā ar skolas darbības mērķiem un savām interesēm, izvēlas skolēns, sadarbībā ar darba vadītāju un/vai mācību priekšmetu skolotāju.
  3. Par darba vadītāju skolēns izvēlas skolas skolotāju.
  4. Kā konsultantu  zinātniski pētnieciskajam darbam var izvēlēties uzņēmumu, iestāžu vadītājus vai citas izvēlētājā virzienā kompetentas personas.
  5. Lai izvēlētos zinātniski pētnieciskā darba tematu, skolēns 10.klases otrā semestra sākumā konsultējas ar darba zinātnisko vadītāju, lai precizētu darba tematu un nosaukumu.
  6. Ja darba vadītājs piekrīt darbu vadīt, skolēns raksta iesniegumu skolas administrācijai, kurā norādīts darba nosaukums, sekcija un kuru parakstījis darba vadītājs. Iesnieguma paraugu skatīt 1. pielikumā.
  7. Zinātniski pētniecisko darbu tematus un to vadītājus, apstiprina administrācija. Ja kāds temats vai darba zinātniskais vadītājs netiek apstiprināts, direktora vietnieks izglītības jomā sniedz skolēnam argumentētu paskaidrojumu un piedāvā divu nedēļu laikā precizēt izvēlēto tēmu vai izraudzīties citu tematu vai darba zinātnisko vadītāju.
  8. Ja skolēns vēlas mainīt vai precizēt iesniegto noslēguma darba nosaukumu, viņš ne vēlāk kā mēnesi pirms darba melnraksta nodošanas datuma raksta iesniegumu direktora vietnieks izglītības jomā. Iesnieguma paraugu skatīt 2.pielikumā.
  9. Par pētījuma bāzi var izvēlēties skolu, klasi, noteiktu  cilvēku grupu vai kādu uzņēmumu, iestādi.
  10. Zinātniski pētnieciskā darba noformējumu veic atbilstoši nolikuma prasībām, skatīt VI nodaļu.
  11. Skolēnam ir regulāra sadarbība un konsultācijas ar darba zinātnisko vadītāju. ZPD vadītājs atzīme konsultācijas e-žurnālā  ar ierakstu „ ZPD’’.

 

V Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšanas un novērtēšanas kārtība

  1. Zinātniski pētnieciskos darbus aizstāv skolas zinātniskajā konferencē, kur tos novērtē komisija (direktors, direktora vietnieki izglītības jomā, metodisko grupu vadītāji un/vai priekšmetu skolotāji).
  2. Gatavojoties aizstāvēšanai, ieteicams sagatavot uzstāšanās konspektu, kurā īsi pamatota izvēlētās tēmas aktualitāte, raksturota darba nozīme, darba mērķi un struktūra. Galvenā uzmanība jāveltī secinājumu un priekšlikumu izklāstam, uzsverot autora izstrādātos priekšlikumus. Lai atbildētu uz darbā izvirzītajiem jautājumiem, ieteicams iepriekš sagatavot vizuālos materiālus- tabulas, attēlus, prezentāciju.
  3. Aizstāvēšanās laikā darba autors pamato tēmas izvēli, izklāsta zinātniskā darba mērķus, pētījuma rezultātus un secinājumus par savu darbu, noklausās darba vadītāja un recenzenta vērtējumus, atbild uz komisijas jautājumiem.
  4. Komisija izvērtē tēmas aktualitāti, darba saturu, noformējumu, skolēna prasmi argumentēti aizstāvēt, paust savu viedokli. Zinātniski pētnieciskā darba vērtējumu veido vidējais vērtējums, ko sastāda

23.1.                    skolēna pašvērtējums 10.klasei, 11.klasei (skatīt 3., 4. pielikumu)

23.2.                    darba vadītāja vērtējums 10.klasei, 11.klasei  (skatīt 5., 6.  pielikumu)

23.3.                    recenzenta vērtējums 10.klasei, 11.klasei (skatīt 7., 8. pielikumu)

23.4.                    aizstāvēšanas komisijas vērtējums - ZPD novērtējuma protokols  (skatīt 9. 10.kl., 9.1. 11.kl.  pielikumu).

  1. Darbs tiek novērtēts pēc 10 ballu skalas.
  2. Pēc noteiktā termiņa nodotajiem darbiem (3 dienas),  ja nav attaisnojoša iemesla, vērtējums tiek samazināts uz vienu balli.
  3. Labākie darbi tiek izvirzīti uz pilsētas un novada skolēnu zinātnisko lasījumu konferenci.
  4. ZPD vērtējums tiek ierakstīts sekmju izrakstā. atestātā par vidējo izglītību.
  5. Gadījumos, kad skolēns atnāk no citas skolas 11.klasē, tad viņam tiek piedāvāts darbu izstrādāt ar pagarinātu nodošanas termiņu.

 

VI Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu novērtējuma apstrīdēšanas kārtība

  1. Skolēns, kas nav apmierināts ar ZPD vērtējumu, divu darba dienu laikā pēc rezultātu paziņošanas, raksta iesniegumu skolas direktoram, kurā pamato savas pretenzijas.
  2. Divu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, direktors izveido komisiju, kas pārskata skolēna ZPD un noklausās darba prezentāciju.
  3. Komisija dod slēdzienu 2 nedēļu laikā, pēc noslēguma prezentācijas.

 

VII Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba struktūra un noformējums

  1. Darbu raksta datorsalikumā latviešu valodā, izņemot cittautu valodniecībā un literatūrā.
  2. Darba pamatteksts ir:

33.1.   ne garāks par 30 lappusēm (A4 formāts) humanitārajās un sociālajās zinātnēs

33.2.   ne garāks par 20 lappusēm dabaszinātnēs

  • Ievads līdz 10% (~ 1 lpp.)
  • Darba nodaļas, apakšnodaļas 80% - 85%
  • Secinājumi un priekšlikumi     līdz 10% (~1 lpp.)

33.3.   darbam var būt pielikums, ne garāks par trešo daļu no pamatteksta lappušu skaita.

  1. Darbs ir iesiets vāciņos. Lapas nedrīkst būt ieliktas atsevišķos plastikāta vāciņos (kabatiņās).
  2. Katrā zinātniski pētnieciskajā darbā jābūt šādām iedaļām:

35.1.                    titullapa;

35.2.                    anotācija (darba kopsavilkums) 11.klasei  latviešu valodā un svešvalodā un atslēgvārdi;

35.3.                    saturs ar lappušu norādēm;

35.4.                    saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts (ja ir nepieciešams);

35.5.                    ievads;

35.6.                    satura izklāsts (darba nodaļas un apakšnodaļas);

35.7.                    secinājumi un priekšlikumi;

35.8.                      izmantotie informācijas avoti (izmantotās literatūras un citu informācijas avotu saraksts);

35.9.                    pielikumi (ja tādi ir – prospekti, cenu lapas, testi, intervijas, aptauju veidlapas utt.).

 

Titullapā jānorāda: (skat. 10.pielikumu)

    • Skola, kurā skolēns mācās
    • Zinātniskā darba nosaukums
    • Darba veids un sekcija (zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijā)
    • Darba izpildītāja vārds, uzvārds, klase.
    • Zinātniskā darba vadītāja (konsultanta) grāds, vārds, uzvārds, amats.
    • Darba izpildes dati – pilsēta un gads, kurā darbs nodots.
    • Titullapu nenumurē, bet ietver kopējā lappušu skaitā.

 

Anotācija (11.klase) ir darba galveno atziņu izklāsts – īsi, koncentrēti jāformulē darba mērķis un mērķa sasniegšanas ceļš, sasniegtie rezultāti un svarīgākie secinājumi un atzinumi. Anotācijā norāda arī darba struktūru (darba apjoms lappusēs, daļu, nodaļu, tabulu, attēlu, izmantoto informācijas avotu daudzumu un pielikumu skaitu). Anotāciju raksta 2 valodās - latviešu un izvēlētā svešvalodā (angļu valodā Abstract, krievu valodā Аннотация ). Anotācijas beigās jādod 3 – 5 atslēgas vārdi, kas raksturo darba tematiku un būtību. Latviešu valodas un svešvalodas anotāciju  drīkst rakstīt vienā lappusē. Apjoms ~ 1 lpp. (anotācijas paraugu skatīt 11.pielikumā) .

 

Saturs (skatīt 12.pielikumu):

    • Satura rādītāju ievieto tūlīt pēc anotācijām, lappuse netiek numurēta;
    • Šajā lapā ir jāraksta virsraksts „Saturs”;
    • Saturs informē par visām darba sastāvdaļām;
    • Virsrakstiem saturā jāatbilst virsrakstiem darba tekstā;
    • Aiz katra satura elementa nosaukuma lappuses labajā pusē viens zem otra norādāms tās lappuses numurs, kurā attiecīgais virsraksts atrodas;
    • Saīsinājumu „lpp.” aiz lappuses numura neraksta;
    • Ievērot, ka pie anotācijām, ievada, secinājumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta, pielikumiem satura rādītājā numerāciju neizmanto.

 

Ievadā tiek atspoguļots:

  • Temata aktualitātes pamatojums;
  • Darba mērķa un darba uzdevumu formulējums, kas atspoguļo darba galveno saturu;
  • Hipotēze, ir mēģinājums izskaidrot pētāmo parādību vai procesu, pirms uzsākta to izpēte. Hipotēzei jābūt pārbaudāmai un pierādāmai pētījuma gaitā;
  • Pētījuma priekšmets un pētījuma bāze;
  • Darbā izmantoto pētīšanas metožu un paņēmienu raksturojums;
  • Īsa darba satura uzbūve – nodaļu skaits, attēlu un tabulu skaits, izmantotie informācijas avoti un pielikumu skaits;
  • Apjoms ~ 1 – 2. lpp.

 

Satura izklāsts tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un secinājumiem tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Noskaidro pamatjēdzienus, definīcijas un teorētiski raksturo izvēlēto problēmu. Otrajā nodaļā  tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, kas balstās uz attiecīgās problēmas izpētes rezultātiem. Trešajā  nodaļā pastāstīts, kā šie piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu. Darbā ietveramo nodaļu un apakšnodaļu skaits un sadalījums atkarīgs no katra konkrētā darba nepieciešamības. Tomēr jāievēro, ka, sadalot nodaļu sīkāk, tai nedrīkst būt tikai viena apakšnodaļa. Darba izklāstā jālieto zinātniskais valodas stils. Jācenšas izvairīties no pirmās personas formu lietojuma („es”, „mēs”) tā vietā lietojot 3. personas formu.  Izmantot atbilstošu nozares terminoloģiju. Ievērot interpunkcijas un ortogrāfijas likumus.  Katru nodaļu sāk jaunā lapā.  Aiz nodaļu un apakšnodaļu virsrakstiem punktus neliek.

 

Atsauces

Lai tiktu ievērota autortiesību aizsardzība, pētnieciskajā darbā, izmantojot informācijas avotos gūtās atziņas vai arī tās precīzi citējot, aiz rindkopas vai citāta apaļajās iekavās ievietojama atsauce uz izmantoto informācijas avotu. Atsauces jāveido tad, ja

  • tekstā iekļauts citāts,
  • dots cita autora skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas,
  • izklāstīti kādas personas uzskati vai viņa teiktais,
  • pieminēts kāds zinātnieku vai organizācijas pētījums.

 

Piemēram,

  1. 1.                  Citāts

“Zinātniskā pētniecība ir jaunu zināšanu izstrādāšanas process. Zinātniskajā pētniecībā izšķir empīrisko un teorētisko līmeni (34.,12.lpp.)*

(*34. – norāda literatūras sarakstā esošo avotu; 12. – norāda lappusi citātam).

  1. 2.                 No informācijas avota gūta atziņa vai ideja

Studiju saturs visās augstskolās nav vienots. Katra augstskola šīs problēmas risināšanā iet savu ceļu, vadoties pēc savām reālajām iespējām, pasniedzēju kvalitatīvā sastāva, materiālās bāzes un citiem ar šo problēmu saistītiem nosacījumiem (39).

 

Secinājumos pa punktiem (numurē) izklāsta darba galvenos rezultātus. Izklāstam jābūt īsam, konkrētam un lakoniskam. Secinājumos jāatspoguļo darba mērķa rezultāti, uzdevumu realizācija un pielietojuma perspektīva. Secinājumiem  jāatbilst darbā izvirzītajiem uzdevumiem. Pārskatāmības dēļ, secinājumus ieteicams veidot par katru daļu un nodaļu, atklājot būtiskāko. Jādod atbilde uz pētāmo jautājumu - vai apstiprinājusies izvirzītā hipotēze, vai nē. Apjoms ~ 1 lpp.

 

Izmantoto informācijas avotu sarakstā norāda tikai tos informācijas avotus, uz kuriem darbā ir atsauces. Atsauci ietver apaļās iekavās nepārtrauktā tekstā. Norāžu apraksti, saraksta kārtošana un atsauces tekstā veidojamas pēc bibliogrāfisko norāžu standartiem LVS ISO 690 un LVS ISO 690-2 (sīkāk skat. metodiskajā līdzeklī Mūze B., Pakalna D., Kalniņa I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces)

  • visus (arī globālā tīmekļa avotus) izmantotos informācijas avotus kārto alfabēta secībā pēc autoru uzvārdiem vai rakstu nosaukumiem, ja nav minēts autors;
  • ja darbam ir 2 līdz 3 autori, norāda visus; ja autoru skaits ir lielāks par 3, tad norāda tikai pirmo autoru, tālāk rakstot – u.c.;
  • ja ir rakstu krājums, vai cita veida izdevums bez autora, tad to kārto sarakstā pēc izdevuma nosaukuma pirmā burta;
  • vispirms tiek nosaukti autori un izdevumi latīņu alfabētā, pēc tam – kirilicā (ja tiek izmantota literatūra krievu valodā). (skatīt 16.pielikumu)

 

Pielikumu saturs netiek reglamentēts, bet tā apjoms nepārsniedz vienu trešdaļu darba apjoma. Pielikumi var saturēt:

  • analizētā materiāla pārskata shēmas un tabulas;
  • neaizpildītus anketu paraugus, intervijas protokolus, fotogrāfijas, zīmējumus, kartes, kartoshēmas, rasējumus u.c.;
  • analizēto vārdu alfabētisko sarakstu;

Pielikumus ievieto darba beigās to pieminēšanas secībā darba tekstā. Pirms pielikumiem darba beigās ievieto atsevišķu lapu ar uzrakstu „Pielikumi”, tā ir darba pēdējā lappuse, kuru skaita darba kopējā apjomā, bet nenumurē. ZPD tekstā norāda, kuros pielikumos meklējama informācija (piem., skat. 3. pielikumu). Pielikumi fiziski tiek iesieti kopā ar pārējo tekstu. Katrs pielikums tiek numurēts atsevišķi, lappuses augšpusē novietojot nosaukumu „1.pielikums. Pielikuma nosaukums” . Obligāti! Ja viens pielikums pārsniedz vairākas lappuses, tad tās numurē šādi, piemēram, (1.–1. pielikums, 1.– 2.pielikums). Ja pielikuma materiāls ņemts no kāda avota, nepieciešama atsauce (informācijas avots, lappuse).

Darbs parasti tiek papildināts ar dažādiem ilustratīviem materiāliem (tabulām, grafikiem, fotogrāfijām, zīmējumiem). Tos numurē pēc kārtas un tekstā atsaucas uz attiecīgo ilustratīvo materiālu. Katram ilustrētajam materiālam ir savs nosaukums, kas atrodas zem attēla. Ja attēls ņemts no kāda avota, nepieciešama atsauce uz to. Arī tad, ja pats darba autors izveidojis savu ilustratīvo materiālu, norāda darba autora iniciāļus. Attēlus, īpaši, ja tie ir lieli un komplicēti, ieteicams ievietot pielikumā, nevis tekstā. Visi ilustratīvie materiāli ir attēli, izņemot tabulas ( skatīt 13. pielikumu).

  1. Darbs iesniedzams uz A4 formāta lapām, lapas parametri no lapas augšas un apakšas 2cm, no kreisās puses 3cm, no labās puses 1cm.
  2. Darbs jāraksta vienā lapas pusē.
  3. Lappuses darbā numurē apakšā, lapas vidū ar arābu cipariem, numerāciju uzsākot ar nākamo lapu aiz ievada pirmās lapas.
  4. Pamatteksts rakstīts ar fontiem Times New Roman, burtu lielums 12 punkti.
  5. Pamatteksts sastāv no rindkopām. Rindkopai pirmās rindas atkāpe 1,5cm un atstarpe starp rindām (rindstarpa) 1.5 līnijas. Katra jauna nodaļa jāsāk jaunā lapā (apakšnodaļas nē).
  6. Nodaļas sāk jaunā lapā, to virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem burtu lielums 16 punkti, atstarpe pirms 12 punkti, atstarpe pēc - 6 punkti. Virsraksti ir jāiecentrē un jānumurē. Aiz virsraksta punktu neliek.
  7. Apakšnodaļas turpina tajā pašā lapā, to nosaukumus raksta treknrakstā mazajiem burtiem. Apakšvirsrakstiem burtu lielums 14 punkti, atstarpe pirms 12 punkti, atstarpe pēc - 3 punkti. Apakšvirsraksti ir jāiecentrē un jānumurē. Aiz apakšvirsraksta punktu neliek. (skatīt 17. pielikumu).
  8. Kā ZPD pēdējo lapu iesien apliecinājumu, ka darbs veikts, izmantojot atsauces uz citu autoru oriģinālajām idejām, spriedumiem un secinājumiem nepārkāpjot autortiesības (skat. 18. pielikumu).

1.pielikums. Iesnieguma paraugs temata pieteikumam

2.pielikums. Iesnieguma paraugs darba nosaukuma mainīšanai vai precizēšanai

3.pielikums. 10.klases  ZPD autora pašvērtējums 

4.  pielikums. 11.klases  ZPD autora pašvērtējums

5.pielikums. ZPD vadītāja vērtējums 10.klase

6. pielikums. ZPD vadītāja vērtējums 11.klase 

7.pielikums. Recenzenta vērtējums 10.klase 

8.pielikums. Recenzenta vērtējums 11.klase 

9.pielikums. ZPD teorētiskās daļas  novērtējuma protokols ZPD 10.klase

10.pielikums. ZPD novērtējuma protokols 11.klase

11.pielikums. Titullapas noformējums.

12.pielikums. Anotācijas paraugs 11.klasei

13.pielikums. Satura noformēšanas paraugs. 

14.pielikums. Attēlu un tabulu noformējuma paraugs.

15. pielikums. Intervijas paraugs.

16. pielikums. Anketas paraugs.

17. pielikums. Izmantoto informācijas avotu noformējums.

18. pielikums. Pamatteksta noformējuma paraugs

19.pielikums. Apliecinājuma paraugs

 

 

SKOLAS KONTAKTI



Contribute!

Powered by Joomla!®. Designed by: joomla 1.6 templates web hosting Valid XHTML and CSS.