Ceļojums laikā: mūsu klases brauciens uz Līgatni

Vai esat kādreiz iedomājušies, kā būtu nokļūt slepenā bunkurā vai pastaigāties pa īstu vēsturisku fabriku? Mums tāda iespēja bija — 9., 9.b un 6.k., 8.k., 9.k š.g.17.aprīlī  devās mācību ekskursijā uz Līgatnes slepeno bunkuru un Līgatnes papīrfabriku.

Līgatne šodien patiešām veiksmīgi apvieno dabas skaistumu ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.

Ekskursija sākās ar Līgatnes papīrfabrikas apmeklējumu. Tur uzzinājām, ka agrāk šeit strādāja ļoti daudz cilvēku un ap fabriku bija izveidojusies pat vesela pilsētiņa. Interesanti likās tas, ka darbiniekiem bija nodrošināts gandrīz viss — mājas, skola un pat slimnīca. Staigājot pa veco fabriku, varēja iztēloties, kā agrāk darbojās iekārtas un kā cilvēki šeit pavadīja lielu daļu savas dzīves. Tas lika novērtēt, cik ļoti laiki ir mainījušies. Fabrikā tika ražots augstas kvalitātes papīrs, kas tika izmantots gan vietējā tirgū, gan eksportēts uz citām valstīm. Padomju laikā fabrika  kļuva par nozīmīgu ražošanas centru. Tomēr pēc neatkarības atjaunošanas tā pakāpeniski zaudēja savu ekonomisko nozīmi, līdz ražošana tika pārtraukta. Neskatoties uz to, fabriku un tās apkārtni joprojām var uztvert kā dzīvu liecību par Latvijas industriālo pagātni. Tā ir vieta, kur iespējams sajust rūpniecības laikmeta elpu un novērtēt cilvēku darbu, kas vairāku gadu laikā veidojis Latvijas ekonomiku.

Latvijā netrūkst vietu, kas glabā vēstures liecības, taču tikai dažas no tām piedāvā tik autentisku ieskatu aukstā kara realitātē kā Līgatnes slepenais bunkurs. Jau pats fakts, ka tas atrodas dziļi zem zemes, radīja nelielu satraukumu. Ieejot iekšā, šķita, ka esam nonākuši citā laikā — telpas, mēbeles un pat telefoni izskatījās tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 30 gadiem. Gide stāstīja, ka šī vieta bija paredzēta gadījumam, ja sāktos karš. Tas lika aizdomāties, cik nopietni cilvēki gatavojās šādiem scenārijiem. Bunkurs ticis izbūvēts 20. gadsimta 80. gados kā slepena patvertne Latvijas PSR politiskajai un administratīvajai elitei-ap 250 cilvēkiem. Tas atrodas aptuveni deviņu metru dziļumā zem zemes un bija paredzēts darbam kodolkara vai citas ārkārtas situācijas gadījumā. Šeit bija nodrošināts viss nepieciešamais — autonoma elektroapgāde, sakaru sistēmas, pārtikas krājumi un pat īpaši izstrādāta ikdienas darba vide. Katrs priekšmets un detaļa mums radīja sajūtu, ka laiks šeit ir apstājies, ļaujot iztēloties, kāda bijusi dzīve šādā izolētā vidē. Tā bija iespēja ne tikai uzzināt vēstures faktus, bet arī izjust atmosfēru, kas palīdzēja labāk izprast pagātnes notikumus un to ietekmi uz mūsdienām. Līgatnes slepenais bunkurs ir vairāk nekā tikai tūrisma objekts — tas ir dzīvs vēstures stāsts. Bija grūti saprast kā ir tad, ja visiem bija jādomā tikai šis sistēmas ietvaros. Tas aicina ne tikai apskatīt pagātni, bet arī pārdomāt tās nozīmi šodienas pasaulē.

Kopumā tā bija aizraujoša diena, kurā mēs ne tikai uzzinājām ko jaunu, bet arī piedzīvojām vēsturi pavisam citādā veidā.

Mūsu atsauksmes:

Ekskursija bija pilna pozitīvu emociju. Man bija prieks apskatīt Līgatnes papīrfabriku un slepeno bunkuru, kuru kopā ar gidi izstaigājām un uzzinājām par padomju laika mantojumu. (Normunds Mūrnieks)

Ekskursija pazemes bunkurā bija ļoti interesanta. Man patika, ka gide mūs palaida apskatīties istabās, kurās reti kuru ielaiž. Uzskatu, ka ekskursija bija ļoti izglītojoša, jo es uzzināju par Līgatnes vēsturi un to, kā ražo papīru. (Iļja Skopenko)

Ekskursijā varēja just kopības sajūtu, jutos ļoti saliedēta. Bija izglītojoši, gidi arī mūs slavēja. Piedzīvojumiem pilna diena!(Polina Alimkina)

Bunkurā man patika gide – viņai bija laba humora izjūta un viņa mācēja jokot. Uzzināju, kam bija domāts bunkurs un ka tas atrodas 9 m zem zemes, bunkurā varēja izdzīvot 4 mēnešus bez ārējās palīdzības, bet cilvēki bunkurā reāli ir uzturējušies tikai 4 dienas.(Aleksandrs Zabello)

9.a., 9.b, 6.k,8.k,9.k klase un klases audzinātājas V.Mežaraupe un V.Jakovele