Šo frāzi norvēģu valodā var dzirdēt otrdienās pie 416.kabineta pēc pēdējās mācību stundas, kur pulcējas norvēģu valodas interešu grupas «Iepazīsim norvēģu kultūru un valodu!» dalībnieki. Vecuma grupa variē no 5. līdz 11.klasei. Daži vidusskolēni norvēģu valodu čakli apgūst jau divus mācību gadus, bet pamatskolēnu grupa tika veidota tikai no pagājušā mācību gada.
Latvijā tādas iespējas mums nav, kā praktizēt norvēģu valodu ikdienas gaitās ar apkārtējiem cilvēkiem, tādēļ audzēkņiem, kas grib apgūt šo valodu, arī pašiem ir jāpapūlas izmantot interneta sniegtās iespējas, skatoties un klausoties valodu filmās, dziesmās, lasot tekstus. Tie, kas to dara, un vēl vairāk – atrod draugus Norvēģijā, ar kuriem komunicējot var trenēt iegūtās valodas prasmes, tie iemācās sarunvalodu diezgan ātri. Vajag tikai motivāciju, tad tas nemaz nav tik grūti. To var apliecināt 11.a klases skolēni Mariuss un Violeta, kuri 2 gadu laikā ir apguvuši diezgan daudz norvēģu valodas gramatiku un iemācījušies arī daudz vārdus un frāzes, lai varētu sarunāties par ikdienisķām sadzīves tēmām, kā piemēram, ģimene, ēdiens, apģērbs, iepirkšanās, brīvais laiks, ceļošana, ikdienas braucieni, draugi un svētki, laika apstākļi, gadalaiki, datumi, mēneši, pulksteņa laiks, skaitļi utt. Diezgan daudz apguvušas tikai viena gada laikā ir arī 7.klases meitenes Līva, Alīna un Luīze. Puišiem izturības un pacietības tomēr nedaudz pietrūka. Bet iesākto jau var turpināt arī nākošajā mācību gadā, ja mācību grafiks un treniņu plāns būs tam labvēlīgs. Jo valodas apguve ir nebeidzams process, tam nekad nav gala un malas – nevar pateikt – viss, tagad es esmu to iemācījies! Var tikai uzlabot savas zināšanas un kļūt drošāks valodas pielietošanā, atrodot sev sarunu biedrus, bet nekad nebūs tā, ka vairs nebūs nekā jauna ko iemācīties.
Nodarbībās daudz skatāmies norvēģu skolotāju veidotos video YouTubē, runājam par norvēģu mentalitāti, dzīves veidu, svētku svinēšanu. Ir ļoti daudz lietu, par ko mūsu bērni ir pārsteigti, nav pat varējuši iedomāties, ka var būt tādas tradīcijas un attieksme pret dzīvi un lietām, kā Norvēģijā. Tas, kā norvēģi svin savu Konstitūcijas dienu, 17.maiju, ar savām īpatnajām tradīcijām, viņu virtuve, ēšanas paradumi, komunikācija daudziem ir pilnīgi jauna informācija. Tas ieinteresē, kā jau viss, kas ir atšķirīgs no ierastā un dažus arī aizrauj mācīties vairāk. Bet tas attiecas uz cilvēkiem, kas savā būtībā ir zinātkāri, kurus interesē iepazīt citas kultūras un svešas zemes. Tādi nebūt nav vairākums, tādēļ atsaucība nav tik liela, kā varbūt varētu vēlēties, jo valodu apguve vispār ir vislieliskākais smadzeņu trenēšanas un attīstīšanas veids un paņēmiens. Un garīga bagāža visai turpmākajai dzīvei, cilvēka inteliģences pamats.
Jo vairāk dažādu valodu cilvēks saprot, pārvalda, jo attīstītāks un spējīgāks risināt dzīves uzdevumus tas ir. Ir brīnišķīgi, ja bērnu vecāki to apzinās un virza savus bērnus, mūsu audzēkņus, uz šī ceļa, palīdz un atbalsta tos. Jo bez vecāku ieinteresētības un viedā padoma, tikai skolotājiem vien sarežgītajā cilvēka veidošanās procesā un ceļā nav iespējams gūt labākos iespējamos rezultātus ne tikai valodu apguvē vien, bet vispār izglītojot un audzinot jauno paaudzi par patstāvīgiem, drošiem, uzņēmīgiem, saprātīgiem, emocionāli veseliem un pasaulei atvērtiem cilvēkiem. Tādēļ mans vēlējums audzēkņu vecākiem – esiet atbildīgi un saprātīgi, audzinot un virzot savus bērnus dzīves ceļā, izvērtējiet labas izglītības nozīmi un veidus tās sasniegšanai, nenovērtējot par zemu valodu apguves sniegto iespēju savu bērnu intelekta attīstībā, ņemot vērā bērnu intereses un dotības, protams. Vēlējums visiem - nenonieciniet nevienu valodu, kurā runā cilvēki, kas mums ir svarīgi, ar ko mums ir svarīgi veidot ekonomiskas, uz sadarbību vērstas, brālīgas vai vienkārši draudzīgas attiecības. Katra valoda, kas apgūta, ir zelta vērtē, neaizmirstiet to! Jo vairāk valodu zināsim paši un mūsu bērni, jo bagātāki un veiksmīgāki būsim un iegūsim vairāk draugus un domubiedrus! Lai veicas jaunu valodu apguvē, un - lai viena no tām būtu arī norvēģu valoda – uz tikšanos nodarbībās!
Lykke til! Ha det bra!
Norvēģu interešu grupas vadītāja Aija Demberga
Comments