Ir tik patīkami katru rudeni ar savu radošo darbību uzturēt tradīciju pēctecību, jau 59.reizi Latvijā septembra mēnesī atzīmējot Dzejas dienas.
Kas ir dzeja? Tās ir grāmatas, tie ir dzejnieki, tie esam mēs, lasītāji. Šogad tā ir iespēja piedzīvot dzeju ne tikai vārdos, arī dejā, kur tā ir kā turpinājums dzirdētajām dzejas rindām.
Jēkabpils 2.vidusskolā 1.-3.klašu skolēniem tikšanās ar dzeju nedēļas garumā tika organizēta kā poētiska pastaiga skolas vidē, iegriežoties skolas bibliotēkā, iepazīstinot ar savu mīļāko grāmatu, uz kabinetu durvīm izvietojot pašsacerētus vai ilustrētus dzejoļus.
Lai veicinātu dzejas lasīšanu un dalīšanos tajā ar citiem, 4.-12.klašu kolektīvi tika aicināti individuāli vai kolektīvi izvēlieties dzejoli, uzrakstīt to uz pašdarinātas kartītes un uzdāvināt dzejoli kādam konkrētam cilvēkam vai klasei.
Mācību programmu īstenošanas vietā Jaunajā ielā 44 dzejas lasījumi skanēja skolas radiomezglā, savukārt Rīgas ielā 200 Dzejas dienu ietvaros skolas pagalmā notika dzejas svētki “Dzejoļi runā, dzied un dejo”.
Dzejas soļus apgūt viegli, tie ir nodrukāti. Ritms katram savs: vai tā ir lasīšanas minūte, skaļi nolasot savu mīļāko dzejoli, uz trotuāra ar krītiņu uzrakstot tīkamākās dzejas rindas, uzdrīkstoties publiskot paša sacerētu dzejoli vai apmeklējot Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas un Jēkabpils pilsētas bibliotēkas organizētos Dzejas dienu pasākumus Jēkabpils pilsētā. Tempu dod septembris, un laikmeta pavadījumā dzeja turpina dejot.
Dejas soļus apguva un skolēnu radošos darbus apkopoja
Jēkabpils 2.vidusskolas direktores vietniece Sarmīte Straume
Es vēlos!
Es vēlos, kaut mācētu kā putns lidot,
Tad varētu pāri jumtiem redzēt!
Es vēlos, kaut varētu kā saule spīdēt,
Tad būtu gaisma vistumšākajās naktīs!
Es vēlos, kaut bērnība nebeigtos,
Tad mūžīgas izpriecas būtu man!
Es vēlos un vēlos tik daudz lietu.
Kaut spētu tās visas piepildīt!
/ Karlīna Riekstiņa 3.b klase/
Dzejolis par māju
Te ir mana māja,
Kur visiem labi klājas,
Kur rītos smaržo kafija
Un netraucē mūs mafija.
Te ir mana māja,
Kur mīļas manas māsas.
Kur mamma strādā dārzā
Un lutina mūs tētis.
Te ir mana māja,
Kur ābeles zied koši.
Kur garām aiztek Daugava
Un bērni uzaug droši.
/ Evija Gogule 3.b klase/
Pārmaiņas
Pienācis ir septembris-
Pirmais rudens mēnesis.
Košās lapiņas jau krīt,
Zirnekļi steidz tīklus tīt.
Vēl tikko basām kājām skrēju,
Un matos ķēru silto vēju.
Bet vasarai es saku:,, Čau!,,
Man ābols krīt uz galvas-AU!
/Lauma Sola 6.m klase/
Rudens
Vasara, kad projām steidz,
Rudens mākslas darbus veic.
Koku lapas krāšņas top,
Zemei siltumu tās dod.
Mežā dzērvenītes sārto,
Zvēri savas alas kārto.
Rudens sēnes sūnās lien,
Dienas nemanot prom skrien.
Dārza vagās visa saime,
Ražas daudz - un tā ir laime.
Ābolu jau pilni zari,
Steidz to novākt ļaužu bari.
Saulīte vēl zemi silda,
Prieku dvēselēs mums pilda.
Drīz jau ziema ciemos nāks,
Jaunu gadu atkal sāks.
/Katrīna Sprindža 8.c klase/
Comentarios