Ko dara psihologs?

Izglītības psihologa ikdienas darbs iestādē tiek organizēts un norisinās atbilstoši izglītojamo aktuālajām vajadzībām un saskaņā ar iestādes prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem. Viena no galvenajām izglītības psihologa prioritātēm ir saistīta tieši ar izglītojamo mācību un audzināšanas grūtību mazināšanu.

Izglītības un skolu psihologu darbs ir vērsts uz mācību un audzināšanas procesa, emocionālo, kognitīvo, uzvedības vai saskarsmes grūtību mazināšanu, kā arī pozitīvas pašizaugsmes veicināšanu bērniem, jauniešiem un citiem izglītojamajiem. Izglītības un skolu psihologi palīdz risināt izglītojamo mācīšanās grūtības, sociālās un emocionāla rakstura problēmas. Lai risinātu minētās problēmas, izglītības un skolu psihologi sadarbojas ar izglītojamo vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem, pedagogiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti izglītojamā problēmas risināšanā.

Izglītības psihologa darba pienākumi:

  1. Izglītojamā psiholoģiskā izpēte, to rakstveidā saskaņojot ar izglītojamā vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem;

  2. Izglītojamo emocionāli psiholoģiskā vides izpēte iestādē;

  3. Izglītojamo, vecāku, pedagogu un citu iestādes darbinieku konsultēšana saistībā ar izglītojamo psiholoģisko problēmu gadījumiem;

  4. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana un citu kompetentu speciālistu piesaiste krīzes un citās situācijās, kad tas ir nepieciešams izglītojamajiem, izglītojamo grupām, izglītojamā vecākiem / likumiskajiem pārstāvjiem, pedagogiem un citiem iestādes darbiniekiem;

  5. Ieteikumu sagatavošana izglītojamā mācību, audzināšanas, uzvedības un emocionāla rakstura grūtību gadījumos, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar pedagogiem, atbalsta personālu, citām personām;

  6. Sadarbība ar citu profesiju pārstāvjiem un citiem psihologiem izglītojamā problēmu risināšanā, ievērojot normatīvo aktu, profesionālās ētikas un konfidencialitātes prasības;

  7. Izglītojamo, viņu vecāku / likumisko pārstāvju un pedagogu, citu personu izglītošana psiholoģijas jautājumos;

  8. Atbalsta sniegšana izglītojamajiem adaptācijas procesā;

  9. Rakstisku atzinumu sagatavošana par izglītojamā psiholoģiskās izpētes rezultātiem, ja izglītojamais tiek nosūtīts uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju, atbalsta pasākumu piešķiršanai izglītības procesā un valsts pārbaudes darbos vai citos gadījumos, kuri paredzēti normatīvajos aktos, vai pēc vecāka / likumiskā pārstāvja rakstiska pieprasījuma atbilstoši psihologa kompetencei;

  10. Dalība individuālo atbalsta pasākumu plānu izstrādē, sadarbojoties ar citiem iestādes speciālistiem (logopēdu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu, citiem, pedagogiem, administrāciju);

  11. Izglītojamā ar speciālām vajadzībām, viņa vecāku / likumisko pārstāvju un pedagogu konsultēšana jautājumos par individuālo pieeju mācību un audzināšanas procesā;

  12. Sadarbība ar izglītojamā vecākiem / likumiskajiem pārstāvjiem, viņu informēšana par izglītojamā resursiem un grūtībām iestādē, piedāvājot psiholoģisku atbalstu, palīdzību, nepieciešamības gadījumā sniedzot ieteikumus;

  13. Rūpēšanās par izglītojamo drošību un iestādes iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;

  14. Iestādes vadības, tiesībsargājošo institūciju un bērnu tiesību aizsardzības institūciju informēšana par gadījumiem, kad konstatēta emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība pret izglītojamo iestādē vai ārpus tās;

  15. Informēšana par darba rezultātiem, ievērojot Psihologu likumā un Psihologu ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus;

  16. Dalība iestādes pedagoģiskās padomes sēdēs, atbalsta komisijas sēdēs un citās sanāksmēs, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darbu;