top of page
  • Writer's pictureJēkabpils 2. vidusskola

Dzeja elpo!

Updated: Sep 22, 2023

Klāt atkal septembris ar Dzejas dienām. Tā ir viena no tradīcijām, kas katru mūsu rudeni padara īpašu. Šogad Dzejas dienas Latvijā tika atzīmētas jau 58. reizi, jo dzeja joprojām ir katrā no mums, jo dzeja elpo it visur.

Savas Mazās Dzejas dienas laikā no 11. līdz 15. septembrim piedzīvoja sākumskolas skolēni, izpētot vietas, lietas un iespējas, kur šajā lielajā mājā - SKOLĀ - varētu slēpties dzejnieka iedvesma. Iepazīti jauni dzejoļi un grāmatas, iepazīti jauni autori, iegūti jauni bibliotēkas apmeklētāji.

Kā ir kopīgi radīt dzejoli, kā veidojas dzejiskā doma? Kāda ir klases “literārā saskaņa”? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja 4. līdz 12.klašu skolēni, praktiski radot kopīgu klases dzejoli un noformējot to uz kabineta durvīm.

Nedēļas garumā dzeja elpojusi sarunās, skolas vidē izskanot dzejas lasījumiem, elpojusi uz ielām, ar krītu rakstot savas mīļākās dzejas rindas uz trotuāriem pilsētvidē, elpojusi skolēnu darbos, veidojot radošo darbu izstādes, un turpina elpot ikdienā, topot jaunai lasītāju un autoru paaudzei. Dzeja ir priekos un bēdās, mierā un karā, nomodā un sapnī, pavasarī un rudenī, ieelpā un izelpā. Dzeja elpo.


Dzeju lasīja un skolēnu radošos darbus apkopoja

Jēkabpils 2.vidusskolas direktores vietniece Sarmīte Straume

KAĶI

Pieci kaķi slinki bija,

Gulēja un pienu dzēra.

Atnāk suņi, skaļi rej,

Visi kaķi skapjos skrej.

Mūsu Tobis skaļi smejas,

Kaķiem labā dzīve beidzās!

/Arīna Kozlova 3.u klase/



SĒNES

Sēnes ir mazas, lielas un skaistas.

Meklē cik gribi, to ir tik daudz!

Mežos tās slēpjas un cilvēkus gaida.

Atnāc tu arī, jo beka tevi gaida.

Sēnes, sēnes, sēnītes,

Ak, cik garšīgas ir tās!

Tikai mušmires nav ēdamas,

INDĪGAS ir tās!

Bērzlapes un gailenes,

Beciņas un lācīši, tie ir ļoti garšīgi!

/Ņikita Vilkaušs 3.u klase/


ZAĶU ĢIMENE

Zaķu ģimenei ir liela diena.

Viņiem šodien miega diena.

Viņi guļ un guļ,

Sapņos skrien un kleitas šuj!

Zaķu mammai kleita skaista,

Mirdzoša un neparasta.

Kamēr zaķi saldi guļ,

Mamma kleitā kūkas bur!

/Alīna Utlika 3.u klase/




DIŽOZOLS

Stāv šī meža vidū

Liela mēra ozola dižums.

Stāv te jau ilgus gadus

Stalti latvju zemē,

Nedodams tai ne uz soli

Atkāpties no sava ceļa.


Tā stumbram apkārt vijas

It kā sarkanbaltais karogs

Neredzēta skaistuma efejas zari,

Kuru ziedi krāsojās lepnajā

sarkanbaltajā krāsā.


Tā ozola saknes bija spēcīgas,

Tās turēja visu mūsu tēvu zemi,

Nedodamas mūsu lepnajai tautai

Atkāpties grūtību priekšā

Ne uz vienu vienīgo soli.


Lai Dievs svētī Latviju!

/Edmunds Maļcevs 9.d klase/



Comments


bottom of page