Reiz dzīvoja liels pudeļu kalns, kur viss bija skaisti un jautri. Pudelēm patika sildīties saulītē un klausīties vēja dziesmās. Bet kādu dienu tās izdzirdēja bēdīgas vēstis: "Jūs darāt pāri dabai!" Sākumā pudeles bija šokā. "Kā tā var būt? Mēs taču neko sliktu nedarām!" viņas sprieda savā starpā. Bet jo vairāk viņas par to domāja, jo skaidrāks kļuva – jā, viņām ir jāmainās.
Pudelēm dzima drosmīga ideja – doties uz augsto, garo kalnu un lūgt piedošanu dabai. "Tur noteikti atradīsim veidu, kā kļūt labākām!" teica viena pudele. Pārējās piekrita, un viņas sāka savu ceļojumu.
Ceļš bija grūts. Katrai pudelei nācās piepūlēties, lai tiktu augšup. Kalnā bija gan akmeņi, gan stāvas nogāzes, kas dažreiz likās nepārvaramas. "Es nevaru, man nesanāks!" sūdzējās viena pudele, bet citas viņu uzmundrināja: "Mēs palīdzēsim!" Tieši tajā brīdī viņas ieraudzīja vīteni – garu, zaļu augu, kas stiepās līdz pašai virsotnei. "Varbūt tas ir mūsu ceļš?" sacīja pudeles un drosmīgi sāka rāpties pa vīteni.
Pēc ilga un nogurdinoša ceļojuma pudeles sasniedza kalna virsotni. Tur viņas ieraudzīja brīnišķīgu vietu – Pudeļu Paradīzi, ko sauca par “Depozītu”. Šeit viss bija zaļš, mierīgs un priecīgs. Pudelēm pastāstīja, ka šeit tās var pārtapt par kaut ko jaunu un palīdzēt dabai, nevis tai kaitēt. Pudelēm tas patika, un viņas visas sadraudzējās ar dabu.
Vienā brīdī viena pudele iesaucās: "Hei, izrādās, arī mēs varam palīdzēt dabai! Mēs varam būt daļa no pārmaiņām!" Pārējās sajūsmā piekrītoši kliedza: "Jā!" Un tā sākās viņu jaunā dzīve – viņas pārtapa par kaut ko jaunu un noderīgu, un daba kļuva viņu labākā draudzene.
Un, ja Tu kādreiz iemet savu pudeli depozīta automātā, zini – tā dodas uz savu īpašo piedzīvojumu, lai kļūtu par varoni, kas palīdz pasargāt mūsu pasauli.
Jēkabpils 2.vidusskolas mazpulks
(Dizaina autors Viesturs Rulietis (5.c); raksta autore Melānija Dāboliņa (5.b); idejas īstenotāji Oskars Grinšpons (5.c), Evelīna Novikova (5.c), Terehova Ella (5.d), Jauga Anna Gerda (5.d), Uliana Nesterova (5.b), Izaja Nikola (5.b), Deniss Šeklanovs (6.a)).
Comentários